Kad es tev pēkšņi ienācu prātā   Un stāvēju durvīs mierīgs un kluss   Es redzēju saulē balinātus   Un svaigi klātus palagus      Tie mani negaida - tu rādi   Bet - ienācis esmu tik un tā   Pats redzu, ka tu gaidi kādu   Pats redzu, ka nelaikā      Tu mani izmet no prāta   Tev drusku žēl, es aizeju greizs   Bet - gan jau atkal garām ejot   Es tev ienākšu prātā citu reiz      Un -   Stāvēju es mēms un kluss   Tev drusku žēl   Tavs skatiens mulst