Pie mežrozīšu krūma apstājos   Un, smaržu jūtot,   Noraustījos sāpēs;      Nē, sāpīgāk man nebūs vairs,   Ja viņas ērkšķi mani bargi skrāpēs,   Vēl kādu rētu manā sirdī zaļā;      Vēl stāvēju tur ilgus brīžus   Un sāpe savus spārnus plēta,   Līdz sarāvos - pār mani rēta.   Un aizcirtos, un nevēršos vairs vaļā.      Līdz sarāvos - pār mani rēta.   Un aizcirtos, un nevēršos vairs vaļā.      Vēl stāvēju tur ilgus brīžus   Un sāpe savus spārnus plēta,   Līdz sarāvos - pār mani rēta.   Un aizcirtos, un nevēršos vairs vaļā.      Līdz sarāvos - pār mani rēta.   Un aizcirtos, un nevēršos vairs vaļā.      Vēl stāvēju tur ilgus brīžus   Un sāpe savus spārnus plēta,   Līdz sarāvos - pār mani rēta.   Un aizcirtos, un nevēršos vairs vaļā.      Līdz sarāvos - pār mani rēta.   Un aizcirtos, un nevēršos vairs vaļā