Agrā rītā kad atrodu sevi
Svešas sievietes gultā
Kāj
Jāņa tēvs ar apinīti
Viens otram prieku dara,
Tēvs ap
Viņš sajuta tevi naktī uz ceļa starp izgāztiem kokiem
Tik
Brēkdams gailis laktā lēca:
Nu būs miežu vasariņa;
N
Šonakt ciematā visi miruši
Bet debesīs neuzņem vairs
Klī
Smiltis caur taviem pirkstiem tā mūsu dzīve pazuda
Un viens ar
Nolaidu smadzenes zemāk pabeidzu gumijā
Gribēju justies kā
Nedzirdēju tu mani sauc tik tālu prom
Visi gaidīja dienu manis
etriec sirdī amors bultu asaras un zāli jūtu
Atspiedies pret gul
Man mākoņi ir draugi un saule ar, es neesmu te
Vai tā ir dzīve, kad tevis nav
Vai tā ir nāve,
Jāņu rītā ganos gāju
Līgaviņu lūkoties;
Ja būtu man spārni es norautu tos
Lai negaida mani velti
Sirmā meitene
Pirmā meitene
O jē
O jē
Lecam rotaļ
Kanibāliem svaigu gaļu dodiet
Lai lūpas slauka piedurknēs
» More on Dzelzs Vilks