… un pie avīžu būdas   Viņa stāvēja.   Bija redzams tik skaidri -   Kāds ko kavēja.   Un vai tas neliekas dumji?   Es piegāju klāt -   Lai viņai nebūtu skumji -   Mazliet parunāt.      Bet viņa prasīja… naudu.   Jo bija par maz,   Lai tagad iegūtu baudu.   Viņa pārdevās.   Es tiešām sajutu kaunu   Jo šaubījos -   Vai tiešām esmu par jaunu,   Lai iepazītos?      Minūtes piecas vai stundas   Mēs runājām   Par manu vecomāti   Un relikvijām.   Saule spīd jau bez jēgas,   Un ir agrs rīts.   Mans augums kaut kur uz ielas   Viņas halātā tīts.      Jo viņa solīju naudu   Un vakariņas.   Es tiešām sajutu kaunu,   Jo - negribējās.   - Jā, - viņa teica, - būs nauda   Un vēl tur kaut kas,   Ja tikai vēlreiz no jauna   Mēs aprunātos …      Bet viņa prasīja… naudu.   Jo bija par maz,   Lai tagad iegūtu baudu.   Viņa pārdevās.   Es tiešām sajutu kaunu   Jo šaubījos -   Vai tiešām esmu par jaunu,   Lai iepazītos?