Un varbūt tā pat labāk   Un daudz pārliecinošāk   Jo nejūtu es pleca sajūtu   Bet varbūt   Atbrīvojošāk   Būtu zaudēt skaidro saprātu   Un uz priekšu   Vēl mazliet drošāk   Iet nemāku      Nu visi rindā stājās   Lai aizbēgtu no mājam   Jo šeit nevienu tāpat neatraida   Un bezgalības gaidās   Visi sastinguši baidās   Jo dzeguze pār galvām pārlaidās   Es teicu tai   Skaiti mani   Un tā man atsacīja – “one“      Un tā ir pasaule   Kas vēro mani vēro   Lai vēlāk smietos un nosodītu   Un tā ir paaudze, kas saka man   Tu tēlo   Lai vēlāk pati to tā tēlotu      Un varbūt tā pat labāk   Un daudz pārliecinošāk   Jo nejūtu es pleca sajūtu   Bet varbūt   Atbrīvojošāk   Būtu zaudēt skaidro saprātu   Un uz priekšu   Vēl mazliet drošāk   Iet nemāku      3x   Un tā ir pasaule   Kas vēro mani vēro   Lai vēlāk smietos un nosodītu   Un tā ir paaudze, kas saka man   Tu tēlo   Lai vēlāk pati to tā tēlotu      Lai vēlāk pati to tā tēlotu   Lai vēlāk pati to tā tēlotu