Vēlu rudenī un agrā pavasarī   Man dara pāri, dzīve dara pāri.   Un zāle dīgstošā un puķes arī   Man dara pāri, ziedēdamas pāri.      Cik ilgi tā?   Cik ilgi tā?   Es nezinu, kam prasu.   Es nezinu, kam prasu.   Es nezinu...      Cik ilgi tā, es nezinu, kam prasu,   Tu esi maza vēl, es arī esmu mazs.   Mēs rokās sadevušies staigājam pa staru;   Man sāp, visvairāk sāp,   Man sāp, visvairāk sāp.   Man sāp...      Es klusēju   un tikai, kad tu aizmiedz   Es saku asarai:   ej pielūdz manu zvaigzni.      Cik ilgi tā, es nezinu, kam prasu,   Tu esi maza vēl, es arī esmu mazs.   Mēs rokās sadevušies staigājam pa staru;   Man sāp, visvairāk sāp,   Man sāp, visvairāk sāp,      Kad es tev pāri daru.