Cik pierasts   Maniem vārdiem nav miera   Tie krīt no krēsliem, galdiem, jumtiem.   Kā pierast   Ja trīs reiz dienā pieviļ,   Tā vien liekas   Ka smejoties par mani gandrīz      Visi eņģeļi lido   Katrs kaut ko dzied.   Un man nav žēl   Lai Tie priecājas.   Eņģeļi lido   Katrs kaut ko dzied.   Un man nav žēl   Lai Tie priecājas.      Cik pierasts   Ar pieri skriet sienā   Un vienmēr noliegt:   “Tas neesmu es, tas neesmu es”.   Cik pierasts   Ēst siermaizes bez siera   Un redzēt   Kā nu jau kuro reizi gandrīz      Visi eņģeļi lido   Katrs kaut ko dzied.   Un man nav žēl   Lai Tie priecājas.   Eņģeļi lido   Katrs kaut ko dzied.   Un man nav žēl   Lai Tie priecājas.   Lai Tie priecājas.   Lai Tie priecājas.   Lai Tie priecājas.      Cik pierasts   Maniem eņģeļiem nav miera.   Tie griežas vistrakākajās dejās   Ja kāds tos aiztiks   Tie pazudīs pavisam.   Tikai pēc laika   Atkal varēs teikt, ka gandrīz      Visi eņģeļi lido   Katrs kaut ko dzied.   Un man nav žēl   Lai Tie priecājas.   Visi eņģeļi lido   Katrs kaut ko dzied.   Un man nav žēl   Lai Tie priecājas.   Eņģeļi lido   Katrs kaut ko dzied.   Un man nav žēl   Lai Tie priecājas.   Eņģeļi lido   Katrs kaut ko dzied.   Un man nav žēl   Lai Tie priecājas.   Eņģeļi lido   Katrs kaut ko dzied.   Un man nav žēl   Lai Tie priecājas.