Diena sākas, kāpju uz svariem –   Manis pietiks vēl diviem pavasariem   Piere rievās, kaujas pozā   Mīļotā, noņem tās brilles rozā      Un kad modīsies no rīta   Kā pēc darba padarīta,   Ķers pie kabatas – ne miņas   Visas pazaudētas – atslēdziņas      Aha, dzīve kā interviju svari,   Aha, “Un kā tev iet un ko tu dari?”   Es raustu plecus, saku: “Gaidu   Plaukstas lieluma pavasari”      Mēles karstas, vārdi kad trinas   Tā mēs dzīvojam, tā mēs svinam   Kā pēc kaujas, rudzu lauks uz kraujas   Viens otru mēs, kur smēlām saujās      Un kad modīsies no rīta   Kā pēc darba padarīta,   Ķers pie kabatas – ne miņas   Visas pazaudētas – zelta atslēdziņas      Aha, likās nekad, bet ir jau klāt   Aha, un tūlīt iemācīsies staigāt,   Aha, un ko ar mums, ar mums darīs   Plaukstas lieluma pavasaris      Aha, dzīve kā interviju svari,   Aha, “Un kā tev iet un ko tu dari?”   Aha, es raustu plecus, saku: “gaidu   Plaukstas lieluma pavasari”      Aha   Plaukstas lieluma pavasari      Aha, likās nekad, bet ir jau klāt   Aha, un kā gan man to bija zināt,   Aha, un ko ar mums, ar mums darīs   Plaukstas lieluma pavasaris      Aha, lalalalalalalala   Aha, umparam   Jēhēhē   Plaukstas lieluma pavasaris      Un kā gan mums to bija zināt?